pirmdiena, 2010. gada 28. jūnijs

Ā-koju Ultimate Party Guide 2

Ir lietas, kas nemainās, neskatoties ne uz ko.Un viena no tām ir studentu vēlme pēc kārtīgas atpūtas, jo viņi tač' to ir pelnījuši. Kā arī šī lieta nemēdz pazust pat iestājoties dziļākajām dzīves grūtībām (naudas trūkums, nedarbi un vispārējs prāta trūkums organismā). Lai arī šis gads bija nedaudz savādāks nekā visi, ko esmu nu jau piedzīvojis augstskolā, tomēr nevaru teikt ka sliktāts.
Turpinot pagaišogad iesākto lielisko tradīciju aprakstīt lielākos banketus(lai atsvaidzinātu atmiņu, ja nu kādam kaut kas piemirsies), kas notikuši ākojās un kas tieši vai netieši ir bijuši saistīti R/A Ākojas (links uz pagaišo gadu) Tad nu sāksim, kas un kā.
  •  Pirmā Septembra ballīte. Gan jau, ka visi bijāt, visi ziniet, kas un kā. Pasākuma ideja bija kūl, pasākuma sākums bija nenormāli kūl. Bet tas, kas notika tālāk, tā bija diez gan liela neveiksme, bet nu no kļūdām mācās.Un šogad jau visi vēji pūš tādos virzienos, lai 2010/11 Pirmais septembris būtu pozitīvā nozīmē viens no neaizmirstamākajiem pasākumiem esošajiem/topošajiem studentiem.  Bildes no pirmā septembra. Lai vai arī kā pasākums izvērsās izstāstīšu pasākuma priekšvēsturi, bija 2009 gada jūlija beigas, kad notika vēsturiskā skaipa saruna starp diviem viltniekiem, kas viens otram teica: "Vajag!" Un nākamajā dienā tapa jau reklāmas un sākās darbs pie pasākuma, tik mēs īsti nesapratām, kas un kā, cik daudz būs nācēji uz tādu "lokālo" pasēdēšanu. Tas bija pirmais pasākums, kur ākojas ieguva ar savām atpūtas iespējām plašāku rezonansi sabiedrībā. 
  • Zelta Pāļa Meklējumu Pārgājiens. Līdz šim mēs ākojās bijām dzirdējuši par dažām mītiskām lietām un vietām, kur mitinoties ViA studenti. Mēs bijām dzirdējuši par sbloku, kur gan esot ūdens, gan arī istaba, kur 24/7 tiekot spēlēts pokers. Protams, par dažādām apšaubāmām reliģiskām organizācijām, kuras eksistējot sblokā un pielūdzot Garo. Tika mēļots par istabiņām, zkojās, kurās mūs sagaida ar atplēstām rokām un saukļiem: "Nu nē, nu nē, tikkai ne Jūs!" Kā arī mēs bijām dzirdējuši teicienu par to, ka nekur neesot tik labi, kā mājās. Mēs bijām jauni un mēs visas šīs baumas pārbaudīt, tā nu divas nedēļas pirms Augstkolas balles un oktoberfesta tika vienā nelielā pasēdēšanā nolemts, ka tas ir jāizdara un jāpārbauda vai tas ir tiesa. Tajā vakarā tika savākta elitāra komanda un nolemts maršruts. Pēc nedēļas ekspedīcijai tika dots starts, tika apmeklētas visas 3 kojas, zelta pālis tika sasniegts (un kāds vēl), tika sarīkota spontānākā ballīte šajā gadā, tika veltītas dziesmas zkojām (par īpaši jauku uzņemšanu), kā arī tika saprasts ka nekur tik labi, kā akojās nav. Viss ko varu piezīmēt, fināla uzrunu, ko veicu ākoju foajē neatceros, bet zinu, ka bija massive. Kā arī sajūta, ka tu aurojot "Ākojas, Ākojas!" ienāc 5ktajā stāvā un tevi tur jau gaida pasākums ir vienkārši neaprakstāms. PILNS ATSKATS
  • Oktoberfests. Pagaišā gada pasākumu, kulminācija, kas tikka sasniegta septembra beigās aptuveni 6 dienu garumā. Pasākums, kurš netika īpaši reklamēts, bet bija vienkārši massive apmeklēts. Pasākums, kurš norisinājās tikkai otro gadu, bet visi jau to uztvēra par pašsaprotamu tradīciju, ko teju viņu vecvectēvi svinējuši augstkolas laikos. Utt. Izcēlās ar to, ka daudz alus (patiešām DAUDZ ALUS), daudz sieviešu, kuras ietilpinājušas savas krūtis par izmēru mazākos ņieburos utt. Kā arī A505 uz dažām dienām bija aizbīdāmās durvis. Bet tas nekas, nekas jau nebeidzās vienā dienā, tas tika turpināts vismaz 5 dienas (dažiem arī vairāk), jo viss sasaucās ar augstskolas balli, kas noveda pie pašsaprotamā iznākuma. 
  • Twītapi.  Since ākoju iedzīvotāji ļoti labi pārzin globālās modes un saziņas tendences, tad viņu vidū populāra kļuva dažādu sociālo tīklu izmantošana, kur viņš varēja aši padot tālāk jaunāko joku par studentu alkaholismu, iekopt dārziņu, pabetonēt kādam(dai) utt. Tad nu vairākus vakarus pēc kārtas notika šo dīvaiņu kopā sanākšana, kur pasākuma plāns bija aptuveni šāds. Katrs ierodās ar savu laptopu un dzeramo, tiek sākts baudīt dziru un lēnām aizgāja sarunas par dažādām aktuālām tīmekļa tehnoloģijām. Tika gan pārspriestas labākās stratēģijas Farmwillas dārziņa iekopšanai (nejaukt ar draugu fermu, jo mūsu twītapu dalībnieki ar nicību izturās pret šo aplikāciju, kas ir vāja kopija), visi zvērējām pie Bro Code, par uzticību seriāla varoņu dzīves stila piemērošanai savām dzīves vajadzīvām (starpcitu Austra, kur ir solītās busty girlfriends? Mēs tevi vienkārši izslēgsim no savas apvienības). Kā arī tika radīts twitera analogais variants, kurs izmantojot rupora palīdzību no ākoju piektā stāva balkona tika izkliegti twīti apkārtējo māju iedzīvotājiem, kā sacīt: 'Lai šie arī zin, kas un kā jaunākajās komunikācijas modes tendencēs notiek". 
  • Mehu vakari.  Ir tāda lieta, ko citās augstkolās sauc par mehu kokteiļiem, kuri sastāv no 1 daļas laimes, 2 daļām paģiru un 3 daļām kapitālisma eliksīra (pareizā secībā: šņabis, alus un koka kola). Kuras kopā sajaucot iegūsti mehu kokteili. Lai arī sastāvdaļas var variēt, tomēr gandarījums vakarā garantēts un grūts rīts arī . Tā nu mēģinot būt kosmopolītiski mēs arī šos kokteiļus sākām jaukt speciāli tam paredzētos pasākumos. Jāsaka liels paldies īpaši instruētajai personai, kura bija apguvusi šos jaukšanas tehniku īpašos 3 nedēļu kursos Jelgavā: Dacei Zv., kura izdarīja lielu pakalpojumu mums paverot plaši ceļi un lielisku reibumu par saprātīgu cenu. WELL DONE.
  • Jaunais Gads. Ja citus gadus ākojas bija ballītes centrs, tad šogad tas bija nedaudz savādāk, tas drīzāk bija pēdējais glābšanas rinķis, kur pavadīt veco gadu un sagaidīt jauno. Bija arī daži(tā teikt kodols ākojām), kuri to izmantoja, nebija slikti, bet bija savādāk, nekā parasti. Kas, noveda pie tā, ka pasākums bija īpatnēji foršs un ne tas sliktākais.
  • Alternatīvās Studentu dienas, Cartoon Party, Pidžamu Ballīte, Haloween lai arī pasākumi nebija slikti, tomēr kaut kā tur pietrūka, lai būtu awesome. Gan jau nākošgad tiks novērsti trūkumi.
Protams šīs nebija visas ballītes, kas ir bijušas, jo mums visiem ir tāda slikta īpašība, kā palikt veciem un, kas nozīmē, ka tas fakts ir jāatzīmē. Bet tie ir vairāk privāti svētki, kuri mēdz arī izvērsties par totālām ballēm, kur ballītes telpā vienkārši nav vietas vai arī no izdzertajām pudelēm var izveidot monumentālu konstrukciju, kas stiepjas no viena koju gala līdz otram un novest izmisumā komandanti. Bet kā jau teicu, tie bija vairāk publiski privāti pasākumi, kuros daudzi varēja ieskatīties dēļ labās jubilāru sirds, kuri neturēja sveci zem pūra.
No sava subjektīvā viedokļa es vēlos piebilst tik to, ka šogad nebija slikti, bet bija savādāk (zinu, jau to teicu vienreiz vai divreiz). Tā teikt: "viss mainījies, sūds!' Ir mainījusies gan attieksme, pret ballītēm, gan apmeklētāji. Ir vecās skolas pārstāvji, kuriem gribās nu tā, kā vecajos laikos (nepaskaidrojot, kas bija vecajos laikos), ir jaunie, kam viss ir jauns un viņi ir gatavi dažām trakām lietām. Kā arī aicinātie vai neaicinātie viesi, atkarībā no kuras puses, skatās, kuri vienmēr taisa mēslus mūsu pasākumos, jo tieši neaugstkolas studenti, kuri atbriduši līdzi kādam studentam parasti sataisa mēslus (jā paldies Dāvēn, par mūsu durvīm, ceru ka tu vēl joprojām nēsā to kreklu).
Bet rezumējumā pagaišais gads bija līdzīgs amerikāņu kalniņiem ar ļoti lieliem kāpumiem un vēl lielākiem kritumiem, kur viemēr viss beigās bija labi, ja neskaita trakākas paģiras. Bet mēs nākošgad būsim atpakaļ ;)
So stay tuned.

4 komentāri:

  1. Awesome ieraksts. Dodu 5 acis. Un gaidu ballītes jau augusta beigās :)

    AtbildētDzēst
  2. Paldies, a man likās, ka esmu zaudējis ķērienu rakstīšanā

    AtbildētDzēst
  3. Biežāk jāraksta tad Orlov, lai nepazūd ķēriens, bet iskatās, ka sādas briesmas tuvākajā laikā nedraud. :)

    AtbildētDzēst
  4. Principā jau jāsaka, ka sākot ar pirmā semestra otro pusi iestājās tāda kā krīze ar koju ballītēm un no tās krīzes tā arī neizdevās izkāpt. Toties mazās koju ballītes bija līmenī un mana istaba (kā arī daudzu citu istabas un virtuves) ne reize vien tika pieķēzīta uz godu.

    P.S. Arī es sen neesmu mēģinājis ko ieblogot. Gan jau ar augustu sākot iemaņas tk atgūtas.

    AtbildētDzēst